Šodienas apskats būs neierasts.

Šodienas apskats būs neierasts.

Tirgi jūlijā, visbeidzot, nonāca snaudošā vasaras stāvoklī. Virzība aprobežojās ar dažiem procentiem fondu, preču un valūtas tirgos. Nekādi būtiski līmeņi netika pārsniegti, nekādi svarīgi notikumi nenotika. Viss, ko es rakstīju par intrigām naftas un eiro tirgū (iespējamā pretestības un atbalsta līmeņu pārsniegšana), par ekonomiskās politikas svarīgo jaunumu nozīmību (ASV nodevas un sankcijas, centrālo banku lēmumi par likmēm), tas viss paliek spēkā, bet tiek atlikts uz augustu un septembri.

Tirgi jūlijā, visbeidzot, nonāca snaudošā vasaras stāvoklī. Virzība aprobežojās ar dažiem procentiem fondu, preču un valūtas tirgos. Nekādi būtiski līmeņi netika pārsniegti, nekādi svarīgi notikumi nenotika. Viss, ko es rakstīju par intrigām naftas un eiro tirgū (iespējamā pretestības un atbalsta līmeņu pārsniegšana), par ekonomiskās politikas svarīgo jaunumu nozīmību (ASV nodevas un sankcijas, centrālo banku lēmumi par likmēm), tas viss paliek spēkā, bet tiek atlikts uz augustu un septembri.

Šis klusais mēnesis dod man iespēju mazliet uzrakstīt par globālākām tendencēm, par izmaiņām, kuras notiek nevis dažu dienu vai mēnešu laikā, bet gan gadu, gadu desmitu un gadu simtu laikā. Turklāt jūnija beigās bija notikums, kuru droši var saukt par šo izmaiņu simbolu. Otrdien, 2018. gada 26. jūnijā, pirms Ņujorkas fondu biržas tirdzniecības sākuma no Dou-Džonsa indeksa izslēgta kompānija General Electric, pēdējā no kompānijām, kura atradās indeksā no tā izveidošanas brīža 1896. gadā. Šodienas apskats ir par Dou-Džonsa un uzņēmuma GE, kā saīsināti dēvē General Electric, vēsturi.

Tā ir iekārtoti cilvēki, ka radītās laikmetīgās materiālās lietas mums ir daudz saprotamākas un tuvākas, nekā organizatoriskās vai komerciālās. Par 1889. gadā uzcelto Eifeļa torni – 19. gadsimta pēdējo 15 gadu sasniegumu simbolu, zina ļoti daudzi, bet par daudzgadīgu veiksmīgu uzņēmumu, kurš izveidots tajos pašos gados, darbību atcerēsies tikai nedaudzi. Tikmēr biznesā (un radošās, izgudrojumu un inovatīvās aktivitātēs) GE mēroga ziņā ir pat lielāka par franču metāla gada laikā radīto veidojumu. GE izgudrojumu vai lietu, kuras tā ieviesa, saraksts ir iespaidīgs (un, starp citu, liek mazāk apbrīnot mūsdienu novatoru – Apple, Google, Facebook, sasniegumus, - tie visi joprojām stipri atpaliek). Arī uzņēmuma komerciālais rezultāts (vienīgi neskaitot pēdējos 2-3 gadus) ir ļoti labs. Tātad GE var pilnībā uzskatīt par patiešām laikmetīgu cilvēces sasniegumu. Bet es jau esmu aizstiedzies notikumiem priekšā.

Tātad, 1889. gada 24. aprīlī Tomass Edisons dibināja Ņujorkā uzņēmumu Edison General Electric Company (precīzāk, tas tika izveidots, apvienojot vairākas tajā tobrīd strādājošas firmas). 1892. gadā šis uzņēmums apvienojās ar Thomson-Houston Electric Company, kā rezultātā izveidojās General Electric. Interesanti ir tas, ka 2 pirmās rūpnīcas, ar kurām aizsākās GE vēsture, līdz šim brīdim strādā ar šo zīmolu. Tā paša 1892. gada 23. jūnijā Ņujorkas fondu biržā notika pirmie darījumi ar jaunā uzņēmuma akcijām. 50 akcijas tika pārdotas par 108 dolāriem. Iegaumējiet šo cenu, es pie tās vēl atgriezīšos.

XIX gs. pēdējie gadi ir ASV lielo akciju sabiedrību strauja pieauguma un iziešanas biržas tirgū gadi. Rūpniecības revolūcijai un jauno tehnoloģiju ieviešanai bija nepieciešamas kapitāla investīcijas, un privātie uzņēmumi vairs nevarēja tās īstenot bez ārējo investoru piesaistīšanas. Tajā pašā laikā finanšu kapitāls, kurš jau izveidots lielajās bankās un finanšu kompānijās (piemēram, 1871. gadā dibinātā J.P. Morgan&Co), meklēja veiksmīgu ieguldījumu iespēju. Rezultātā biržu darījumi pieauga par desmitiem procentu gadā, uzņēmumu radās arvien vairāk, sekot finanšu tirgiem kļuva aizvien grūtāk. Tāpēc 90-tajos gados amerikāņu žurnālistam Čārlzam Henrijam Dou /Charles Henry Dow/ radās ģeniāla ideja – izgudrot matemātisku indikatoru, kurš rādītu nevis atsevišķa uzņēmuma akciju kursu, bet gan fondu tirgus stāvokli kopumā. Starp citu, tie gadi bija ne tikai industriālo koncernu izveides gadi, bet arī finanšu masu informācijas līdzekļu dzimšanas gadi. Dou pamatoti tiek uzskatīts par vienu no šī procesa pīlāriem – viņš dibināja un līdz pat savai nāvei rediģēja The Wall Street Journal. Tātad, zināma mērā, viņš ir priekštecis Dienas Bizness un delfi.lv finansiālajai nodalīšanai.

Bet es esmu novirzījies no tēmas. Tātad, Dou kopā ar žurnālistiem Čārlzu Berštresseru un Eduardu Džonsonu sāka izmēģināt dažādas indeksu formulas, iekļaut dažāda veida akcijas, kombinēt tās dažādos veidos un rezultātā izvēlējās optimālu formulu, kura ir saprotama visiem investoriem un tirgus dalībniekiem – ASV 12 lielāko rūpniecības uzņēmumu akciju cenu vidējo aritmētisko. Tātad, 1896. gada 26. maijā dzima slavenais un joprojām kotētākais pasaules fondu tirgus indekss - indekss Dow Jones Industrial Average. Kompāniju skaits indeksā pieauga, 1928. gadā sasniedza 30, un kopš tā laika nav mainījies. Periodiski uzņēmumi indeksā nomainās, kas parasti ir saistīts ar indeksa uzņēmumu apvienošanos vai bankrotu, vai strauju akciju vērtības kritumu. Ir bijuši arī gadījumi, kad uzņēmumi tika izslēgti, jo tiem vairs nebija lielas nozīmes kādā ekonomikas sektorā. Lēmumu par nomaiņu pieņem Dou Džonsa finanšu informācijas aģentūra. Līdz 1939. gadam nomaiņas bija diezgan bieža parādība, pēc tam līdz 90-tajiem gadiem tās bija tikai dažas. XXI gs. nomaiņu skaits atkal palielinājās aptuveni līdz 1 nomaiņai gadā. Pie tā, kāds indeksa sastāvs ir šobrīd, es vēl atgriezīšos, bet tagad ir interesanti izsekot 11 uzņēmumu, kurus Dou iekļāva indeksa sastāvā kopā ar GE, liktenim.

1) American Cotton Oil Company, uzņēmums, kurš apvienoja vairākus kokvilnas pārstrādes uzņēmumu īpašniekus Teksasā un Arkanzasā. Jau 1901. gadā uzņēmums tika izslēgts no indeksa, vēlāk piedzīvoja vairākas absorbcijas un kā neatkarīgs uzņēmums pazuda.

2) American Sugar Company, lielākais cukura ražotājs Amerikā (pamatdarbība – rūpnīcas Karību jūras valstīs ar kapitālu (pārrēķinot šodienas cenās) aptuveni 2 miljardi dolāru. Uzņēmums zaudēja attīstības tempus un to absorbēja veiksmīgāki konkurenti. Izslēgts no indeksa 1930. gadā.

3) American Tobacco Company, uzņēmums, kurš apvienoja vairāk nekā 200 tabakas un tabakas izstrādājumu ražotāju un kurš faktiski bija monopols. 1911. gadā uzņēmums ar tiesas lēmumu tika sadalīts 4 daļās, tomēr galvenā daļa ar to pašu zīmolu saglabājās indeksā. Rezultātā (60-tajos gados) uzņēmums kļuva par American Brands daļu, pakāpeniski samazinot biznesu pārorientēšanās uz citiem (nesaistītiem ar tabaku) zīmoliem dēļ. Izslēgts no indeksa 1985. gadā un rezultātā (1994. gadā) tika pilnība pārdots.

4) Chicago Gas Company, uzņēmums, kurš XIX gs. beigās iegādājās lielāko daļu Čikāgas gāzes un apkures komunālo pakalpojumu uzņēmumu. Diezgan ātri zaudēja konkurencē ar lielajiem (kuri ieguvuši vairāk naudas) konkurentiem un tika absorbēts. Izslēgts no indeksa 1915. gadā.

5) Distilling & Cattle Feeding Company, viens no lielākajiem alkohola ražotajiem. Indeksā noturējās vismazāk par visiem (izņemot nedaudz savādo North American Company), izslēgts 1899. gadā akciju vērtības krituma dēļ. Rezultātā uzņēmuma rūpnīcas vairākas reizes mainīja īpašniekus un, beigu beigās, to absorbēja liels ķīmiskais koncerns.

6) Laclede Gas Light Company – uzņēmums, kurš nodarbojās ar ielu un māju gāzes apgaismošanu (izmantojot dabasgāzi). Gāzes apgaismojuma tehnoloģija jau aizpagājušā gadsimta 90-tajos gados zaudēja elektriskajam apgaismojumam. Nepārsteidz tas, ka Laclede noturējās indeksā tikai līdz 1899. gadam. Daudz interesantāks ir tas fakts, ka, laicīgi pārorientējies uz gāzes izmantošanu apkurei un ēdiena gatavošanai, uzņēmums ir saglabājies līdz šim brīdim, kā neliels reģionālais gāzes uzņēmums (pārdēvēts 2016. gadā par Spire Energy), lai gan, protams, kopš 1899. gada tas nekad nebija pietiekami liels, lai pretendētu uz atgriešanos Dou-Džonsa indeksā.

7) National Lead Company – vecākais uzņēmums indeksā (vadošais kopš 1770-tajiem gadiem!) – lielākais svina pārstrādātājs un svina krāsu ražotājs. Zaudējot viena no lielākajiem ASV ķīmijas uzņēmumiem statusu, izslēgts no indeksa 1916. gadā. Uzņēmums spēja saglabāt neatkarību un pastāv joprojām ar nosaukumu NL Industries, tomēr tam ir ievērojamas grūtības saistībā ar tiesā iesniegtajām prasībām par kaitējuma veselībai nodarīšanu, ko rada svina krāsas.

8) North American Company – holdinga uzņēmums (jā, šādi uzņēmumi bija jau XIX gadsimtā), kuram piederēja kapitāla daļas vairākos uzņēmumos komunālo pakalpojumu (elektrostacijas, elektropārraides līnijas, apkure, gāzes pieslēgšana un piegāde u.tm.) un dzelzceļa transporta sfērā. Sakarā ar savu specifisko holdinga struktūru tika izslēgts jau 1895. gadā, tomēr aktīvi auga un attīstījās, un atkal atgriezās 1928. gadā. Diemžēl lielā depresija strauji samazināja iedzīvotāju pirktspēju, uzņēmuma akcijas strauji kritās un jau 1930. gadā tas tika no jauna izslēgts, šoreiz uz visiem laikiem. Privāto komunālo uzņēmumu grūtības depresijas gados izraisīja jaunu likumu pieņemšanu šīs darbības regulēšanai, kā rezultātā 1940. gadā North American Company izbeidza savu pastāvēšanu.

9) Tennessee Coal, Iron and Railroad Company – tērauda ražotājs, kuram piederēja arī ogļu un dzelzsrūdas raktuves. Zaudēja konkurencē, absorbēja U.S. Steel 1907. gadā, un tas tika izslēgts no indeksa.

10) U.S. Leather Company – viens no lielākajiem uzņēmumiem indeksā ar kapitalizāciju aptuveni 5 miljardi dolāru mūsdienu cenās, apavu ādas ražotājs – gandrīz monopols. Līdz 1928. gadam zaudēja savu pozīciju un tika izslēgts no indeksa. Pēc tam aizrāvās ar neveiksmīgu diversifikāciju un 1952. gadā pārtrauca savu pastāvēšanu.

11) U.S. Rubber Company – viens no pirmajiem gumijas izstrādājumu, galvenokārt, riepu ražotājiem. Veiksmīgi attīstījās līdz 20-to gadu vidum, bet pakāpeniski zaudēja viena no lielākajiem ASV uzņēmumiem statusu un 1928. gadā tika izslēgts no indeksa. Neskatoties uz izstumšanu no lielāko uzņēmumu “augstākās līgas”, tomēr saglabāja viena no nozares līderiem statusu, ražojot ne tikai riepas, bet arī dažādu militāro produkciju (formas apģērbu, audumus un gumijas tehniskos izstrādājumus mašīnām un mehānismiem). 1967. gadā pēc vairākām apvienošanām un absorbcijām (tostarp Eiropā), uzņēmums tika pārdēvēts par Uniroyal un noturējās kā patstāvīgs uzņēmums līdz 80-to gadu beigām. Nopietni peļņas zaudējumi 1988.-1989. gados izraisīja akciju cenu krišanos un absorbciju no firmas Michelin puses 1990. gadā.

Tātad, pēc pirmajiem 25 gadiem pēc indeksa izveidošanas vietu tajā saglabāja tikai puse, pēc 35 gadiem tie palika tikai 2, bet pēc 1985. gada – tikai GE. Kas tad notika šajos gados uzņēmumā - varonī pēc manām atzīmēm? Kamēr citi indeksa dalībnieki samazināja savu lomu ekonomikā, apvienojās un tika pārdoti konkurentiem, cīnījās par izdzīvošanu, pat bankrotēja, General Electric tikai pavairoja savus panākumus. Lūk, tas ir īss to lietu saraksts, kuras tika izgudrotas un izlaistas uzņēmuma tirgū savas vēstures viena gadsimta laikā:

 
spuldzes volframa kvēldiegs (1910.);

ledusskapis (1917.);

pirmā radio pārraide Amerikā (1922.);

pirmā elektrolokomotīve Amerikā (1923.);

skaņu kino (1926.);

pirmā televīzijas pārraide Amerikā (1928.);

veļas mašīna (1929.);

dzīvsudraba un luminiscējošās spuldzes (1932.-1934.);

raidīšana FM frekvencēs (1940.);

aviācijas reaktīvais dzinējs (1940.-42.);

elektronu mikroskops (1942.);

automātisko veļas mašīnu sērijveida ražošana (1947.);

polimēra stikla aizstājējs Lexan (1953.);

atomzemūdens dzinējs (1955.);

mākslīgie dimanti (1955.);

halogēna lampas (1956.);

pirmā atomelektrostacija (1957.);

daudzstobru ložmetējs M134 Minigun (1960.).

Un tajā nav iekļauta liela daļa saimniecības elektroierīču izstrādājumu un ražojumu, kuri šodien tiek izmantoti katrā mājā: ledusskapis, elektriskā plīts, matu fēns, gludeklis, putekļsūcējs, elektriskā tējkanna, tosteri, elektriskais grils, elektrosildītājs, ventilators un daudz kas cits. Starp citu, ne visas šīs ierīces tika izmantotas mājās Amerikā, nācās tās reklamēt, un šī reklāma arī vienmēr bija stilīga un kreatīva, un šodien to krāj daudzi kolekcionāri. Piemēram, 1911. gada reklāma. Vai jums izdosies atpazīst visas tajā esošās elektroierīces?

 

Uz uzņēmuma lielumu norādīja arī arī tā centrālais birojs – 1931. gadā uzceltais viens no skaistākajiem Ņujorkas debesskrāpjiem – General Electric Building. Atgādināšu, ka ASV tajos gados tikai bija izkļūšanas no lielās depresijas procesā, un šādas ēkas celtniecība pasvītroja uzņēmuma labo finansiālo stāvokli.

60-tajos un 70-tajos gados GE izvēlējās stratēģisko kursu, lai iegādātos aizvien vairāk dažādu uzņēmumu. Ne visi no tiem izrādījās veiksmīgi, tai pat laikā uzņēmuma apmēri un pārvaldīšanas grūtības pieauga vairākkārt. Rezultātā uzņēmums zaudēja vadošo pozīciju daudzās savas darbības jomās (interesanti ir tas, ka tai pašā laikā uzņēmums publiski atradās atpazīstamības virsotnē pēc dalības ASV Mēness kosmosa programmā). Tuvojās iekšējā krīze, bet 1981. gadā par uzņēmuma vadītāju kļuva Džeks Velčs – uzņēmuma darbinieks kopš 1960. gada, daudzsološs inženieris un vadītājs, kuram vēlāk bija lemts kļūt par vienu no veiksmīgākajiem top-menedžeriem un daudzu menedžmenta tēmai veltītu grāmatu autoru. Velčs spēja pieņemt stingrus lēmumus, lai ļautu uzņēmumam izkļūt no krīzes. Diversifikācija turpinājās, bet tikai tajos virzienos, kur GE spēja būt pirmajā vai otrajā vieta pasaulē. Visi pārējie virzieni tika bez žēlastības slēgti. Uzņēmuma interešu virzieni Velča vadībā tika paplašināti, pārsniedzot GE ierastās kompetences robežas. Piemēram, tika nopirkta telekompānija NBC (un plaši pazīstamie seriāli “Draugi” un “Ātrā palīdzība” – tā bija NBC attīstības GE politikas daļa). Aktīvi attīstījās arī finanšu virziens – uzņēmums GE Capital. No nelielas līzinga nodaļas 90-to gadu beigās tā pārvērtās par vienu no lielākajām kredītsabiedrībām pasaulē, kur finanšu nodaļas peļņas daļa sasniedza 40% no kopējās GE peļņas.

2000. gadā GE likumsakarīgi sasniedza savu panākumu virsotni, kļūstot par lielāko kapitalizācijas uzņēmumu pasaulē un ieņemot katru gadu 5.-6. vietu uzņēmumu ar lielākajiem ieņēmumiem pasaulē sarakstā. Tīrā peļņa gadā pārsniedza 10 miljonus dolāru. No 1980.-2000. gadam akciju cena cēlās 50 reizes!.

Novirzīsimies nedaudz no uzņēmuma vēstures un pievērsīsimies finanšu matemātikai. Kā mēs atceramies, 1892. gadā pirmajās izsolēs GE akcijas maksāja 108 dolārus. Vai tas nozīme, ka investors, kurš ieguldījis 108 dolārus, 2000. gadā pazaudēja pusi no saviem uzkrājumiem, jo 2000. gadā akcijas maksāja tikai 50? Nē! Daudzu gadu laikā uzņēmums vairākkārt veica savu akciju dalīšanu, kad katram akcionāram par vienu veco akciju deva vairākas jaunas. Tas tika darīts, lai akcijas cena nebūtu pārāk augsta (pircējam psiholoģiski grūtāk izlemt par labu akcijas pirkšanai, kuras vērtība, piemēram, ir 150 dolāri, salīdzinājumā ar akciju, kuras vērtība ir 50 dolāri). Ja ņemt vērā visus dalījumus, tad sanāk, ka 1 akcija 1892. gadā atbilst 4700 akcijām 2000. gadā. Summārā šo 4700 akciju vērtība sastādīja 2000. gadā vairāk nekā 230 000 dolārus. Tātad tas, kurš nopirka GE akcijas 1892. gadā palielināja savu kapitālu 2100 reizes (vai par 210 000%). Un tas neskaitot regulāras dividenžu izmaksas. Rēķinot dividendes, GE akcijas ienesīgums no 1892. gada līdz 2000. gadam sastādīja vairāk par 10% gadā! Tātad uzņēmuma inovāciju, organizatoriskie un finansiālie panākumi tika pilnībā sadalīti kopīgi ar akcionāriem.

Diemžēl 2000. gads tā arī palika GE finansiālo panākumu virsotne. No amata atkāpās Džeks Velčs. Viņa vietu ieņēmušais Džefri Immelts nebija slikts vadītājs, vēl jo vairāk, viņš ne slikti tika galā ar iesākušos problēmu virkni, bet Velčs tomēr bija ļoti nozīmīga figūra. Akcionāri viņa aiziešanu uztvēra kā stipru negatīvismu, un akcijas sāka kristies. 2001. gada septembra traģēdija atnesa lielus tiešos zaudējumus GE apdrošināšanas jomā un vēl lielākus ilgtermiņa zaudējumus nodaļai, kura ražoja aviācijas dzinējus un elektroniku. 2008. gada krīzes laikā lielā kredītu norakstīšana radīja GE Capital zaudējumus. Uzņēmumam izdevās pārvarēt dažas no šīs krīzes sekām un tas pat nopirka 2009. gadā vairākus jaunus uzņēmumus dažādās pasaules daļās. Tas ļāva 2010. gadā kļūt par ceturto uzņēmumu pasaulē ieņēmumu apjoma ziņā – tas bija augstākais GE rezultāts. 2011. gadā Fukusimas atomelektrostacijas avārijas rezultātā sacēlās liels skandāls – izrādījās, ka reaktoram, kuru izgatavoja GE, bija konstruktīvi trūkumi, kuri mazināja tā drošību. Skandāls, kā arī straujās vispārējā sabiedrības viedokļa izmaiņas izraisīja atomenerģētikas aprīkojuma ražošanas – viena no galvenajiem uzņēmuma virzieniem, kritumu. Tomēr GE diezgan labi izdevās tikt galā ar izaicinājumiem, gūstot, piemēram, 2014. gadā peļņu 15 miljardu dolāru apmērā. Uzņēmuma akcijas pakāpeniski auga, lai gan to vērtība bija ievērojami zemāka nekā augstākais līmenis 2000. gadā. Un pēkšņi…

Analītiķi nespēj vienoties par to, kas izraisīja strauju kotācijas kritumu 2017.-2018. gados. Neapšaubāmi sava loma bija iekšējiem korporatīvajiem notikumiem, piemēram, GE Capital attiecīgās daļas pārdošana (regulējuma izmaiņu rezultātā). Bet es šajā kritumā saskatu lielāku un globālāku procesu un izmaiņu pasaulē ietekmi. Un, lai apstiprinātu šīs izmaiņas, uz brīdi novērsīsimies no GE un atgriezīsimies pie Dou-Džonsa indeksa. Raugoties uz tā sastāvu šodien, mēs tur redzam finanšu gigantus, kuri neattiecas uz “industriālajām” korporācijām: American Express, The Goldman Sachs Group, JPMorgan Chase, Travelers un Visa, tirdzniecības tīkli Home Depot un Wal-Mart Stores, programmatūru un telekomunikāciju uzņēmumi Cisco Systems, Microsoft, Verizon Communications, un vēl Coca-Cola, McDonald’s, Nike, UnitedHealth Group un Walt Disney Co. Kopā – puse no indeksa nav rūpniecības industriālie giganti, bet pavisam cita veida uzņēmumi.

Lūk, pēdējais fakts. Kopš 2017. gada sākuma, kad sākās GE akciju kritums, lielāko akciju cenu pieaugumu starp lielajiem uzņēmumiem uzrādīja Facebook, Twitter, Google.

Jauni uzņēmumi rodas visā pasaulē, tiem ir piesaistīta investoru uzmanība, tos apspriež presē, un tie nav vēl uzkrājuši skandālu un krīžu kritisko masu. Pasaule ir mainījusies, un vecais gigants jau vairs nav interesants. Pārdod GE un nopērc Twitter – lūk, super izdevīga 2017.-2018. gadu tirdzniecības ideja. Varēja nopelnīt vairāk nekā 100% no ieguldītās summas nepilnu 2 gadu laikā.

Simboliski ir tas, ka indeksā GE aizstās Dou-Džonsa aptieku tīkls Walgreens Boots Alliance. Pasaule ir mainījusies, un aptiekas tiek labāk pārdotas investoriem nekā spuldzītes, aviācijas dzinēji, elektrostacijas un tūkstošiem citu rūpniecības produktu. Vai tas ir godīgi? Cik ilgi tas tā būs? Ir iemesls par to padomāt…

Līdz ar to varētu arī beigt. Bet lūk, kas ir interesanti. Ja man lūgtu padomu, kur ieguldīt nākamajam gadam vai diviem gadiem, tad, visdrīzāk, tīri intuitīvi, aptiekas vai sociālie tīkli šķistu perspektīvāki nekā spuldzītes. Bet, ja jautātu, kur ieguldīt nākamajiem 125 gadiem, tad šeit, arī intuitīvi, es liktu uz GE. Varbūt tāpēc, ka bez elektrostacijas Tviteris darbosies ļoti neilgi? Lai gan tehniskā analīze, fundamentālā analīze, intuīcija – neviens jau nezina, kuru labāk būtu izmantot tirdzniecībā. Varbūt vienkārši nopirkt “kaut kāda augļu uzņēmuma” akcijas un, ja paveiksies, nodrošināt sevi uz visu atlikušo dzīvi? Iešu vēlreiz pārskatīt filmu “Forests Gamps” un paprātošu par to…

Veiksmīgus ieguldījumus!