Pienākusī vasara galu galā izrādījās svarīgākā ziņa jūnijā

Pienākusī vasara galu galā izrādījās svarīgākā ziņa jūnijā

Pēdējā pārskatā es rakstīju, ka šogad jūnijs var nekļūt par vienu no klusākajiem mēnešiem gadā. Ievērojams skaits politisko notikumu, svarīgas ECB un FRS sanāksmes, ar tirdzniecības kariem saistītā spriedze - tas viss padarīja ļoti iespējamas gan straujas kustības, gan tendenču veidošanās. Tirgus gaidīja šos notikumus, analītiķi par tiem daudz runāja, turklāt ne tikai tie, kas raksta par ekonomiku kopumā, bet arī finanšu tirgu analīzes eksperti.

Tātad, es kļūdījos! Pienākusi vasara galu galā izrādījās par svarīgāku ziņu jūnijā un ir aizēnojusi gan G-7 valstu līderu tikšanās, gan ASV un Ziemeļkorejas prezidentu tikšanās, kā arī centrālo banku sanāksmes. Treideri devās atpūsties, tirgi nomierinājās, trendi nav izveidojušies. Tomēr pat visgaidītākie notikumi, it kā arī piesātināti ar svētku garu, neradīja svarīgas ziņas.

Lielā politiskā nedēļa sākās 8.-10. jūnijā ar attīstīto valstu līderu tikšanos. Atgādinu, ka dalībnieki no Eiropas (it īpaši Vācija) šajā sanāksmē gribēja cīnīties pret Trampu, stingri iebilstot pret ASV ieviestiem tarifiem. Bet nekas neiznāca. Tramps atkal ir rīkojoties kā ļoti nestandarta līderis, pārvērta visu tikšanos par šovu. Viņš sāka ar to, ka izteica izbrīnu, ka Krievija nepiedalās sanāksmē (turklāt, ļoti veikli izvairoties no atbildēm uz konkrētiem žurnālistu jautājumiem, piemēram, novirzot atbildību par situāciju Krimā uz iepriekšējo Obamas administrāciju, tā arī neatbildot, ko viņš plāno veikt pats). Par pretenzijām sakarā ar nodevām Tramps ar pamatīgu patosu teica, ka viņš vispār ir pret visām nodevām, un piedāvāja atcelt tās visā pasaulē (atkal neatbildot uz konkrētiem jautājumiem). Un, visbeidzot pilnīgi pagrieza notikumu par farsu, kad, parakstot kopīgu deklarāciju, to atcēla pēc Kanādas premjerministra intervijas (kas kā samita uzņēmējvalsts līderis saskaņā ar tradīciju runāja ar reportieriem pēc tā beigām). Turklāt izdarīja to savā parastajā veidā – publicējot tvītu no lidmašīnas, lidojot uz tikšanos ar Ziemeļkorejas līderi. Rezultātā noraizējušies Eiropas valstu līderi neko nepanāca, pat nemākot skaļi paziņot par savām pretenzijām. Tomēr tas neizskatījās kā sakāve, tā vietā viss samits kopumā radīja iespaidu par kādu dīvainu šovu, nevis par nopietnu notikumu. Tā rezultātā tirgus nopietni mazināja šī notikuma nozīmīgumu, vienkārši to ignorējot.

Kopā ņemot, tirgus arī nereaģēja uz attiecību uzlabošanos starp ASV un Ziemeļkoreju. Valsts līderu sanāksme pagāja ļoti draudzīgi, abi pozitīvi izteicās, bet kopumā neviens no viņiem neko īpašu nesolīja. Turpmākā notikumu attīstība parādīs, vai attiecības ir kļuvušas siltākas uz ilgu laiku vai konflikts sāksies no jauna jau īsā laikā. Šodien, šķiet, ka abi vadītāji atstāja visus variantus. Tomēr, ņemot vērā savstarpēji skarbus apgalvojumus, kas tika izteikti vēl pirms 2-3 mēnešiem, pat šī notikumu attīstība izskatās kā veiksme. Tirgus to apmēram tā arī pieņēma, akcijas nedaudz pieauga, aizsargaktīvi (zelts, jena, Šveices franks) nedaudz samazinājās, bet ļoti nemanāmi, jo diez vai pārsniedza parastās svārstības. Iespējams, loma bija tam faktam, ka šajā brīdī tirgi jau ar nepacietību gaidīja centrālo banku lēmumus.

Gaidīja, gaidīja, un vispār neko īpašu nesagaidīja. FRS paredzami paaugstināja likmi, paziņojot vēl par 1-2 (visticamāk 2) pieaugumiem 2018. gadā. ECB paredzami nepalielināja likmi, nepaziņojot par obligāciju pirkšanas programmas likvidēšanu. Abi lēmumi bija vairāk vai mazāk gaidāmi, tāpēc akciju tirgos nebija strauju kustību. Izņēmums bija eiro-dolāra tirgus, kam pietika mazas novirzes no gaidām - FRS ir rīkojies nedaudz asāk, bet ECB - nedaudz mīkstāk nekā gaidīts (attiecīgi likmju pieauguma iespējamība ASV ir palielinājusies, bet eirozonā - samazinājusies). Tā rezultātā eiro kurss pāris dienu laikā samazinājās no 1,18 līdz 1,15. Tomēr kritums nebija ilgs, un var teikt, ka centrālās bankas lēmumi neietekmēja arī šo tirgu.

Tātad, mēnesis nesniedza neko īpašu. Tomēr nevar teikt, ka vispār nebija nekādu intrigu un kustību. Apskatīsim svarīgākās no tām.

Atgādinu, ka visinteresantākās tendences maijā bija trendu apstāšanās eiro-dolāra un naftas tirgū. Maija ziņojumā es rakstīju, ka iespējamie varianti - svarīgu pretestības līmeņu caursišana un trenda turpināšanās vai konsolidācija kādā diapazonā. Jūnijā tirgi uzvedās atšķirīgi, bet rezultāts bija vienāds - konsolidācija. Eiro vairākas reizes ir mēģinājis sasniegt nozīmīgu līmeni - 1,15, bet tas nesanāca un mēneša beigās izauga līdz 1,17. Var secināt, ka eiro kursa krituma tendence, kas turpinājās no 1,24 līdz 1,15 līmenim, ir beigusies. Visticamāk, ka līdz centrālās bankas sanāksmēm septembrī kursa svārstības svārstīsies robežās no 1,15 - 1,19 eiro par dolāru, un turpmākā kustība būs atkarīga no ECB pārejas uz stingrāku monetāru politiku. Ja septembrī būs stingrs nodoms palielināt likmes tuvākajā nākotnē, tad var sākties jauns eiro pieaugums, pretējā gadījumā 1,15 tiks atkal testēts un caursišana pavērs ceļu eiro kritumam līdz 1,06 - 1,08.

Nafta, atšķirībā no eiro, jūnijā netestēja pretestības līmeni, jo parādījās informācija par OPEC valstu moratoriju atcelšanu naftas eksporta palielināšanai. Pievienoja intrigu arī galvenā pasaules persona - Tramps, rakstot tvīterī ziņojumu arābu valstīm, pieprasot nekavējoties palielināt ražošanu un samazināt cenas. Tomēr negaidīti OPEC valstu sanāksme palielināja eksporta ierobežojumus tikai nenozīmīgi (vismaz pēc tirgus domām), kas izraisīja cenu pieaugumu līdz 78 ASV dolāriem par barelu. Tomēr pretestības līmenis nebija caursists (un pat nebija mēģinājumu), tādēļ, tāpat kā eiro gadījumā, mēs varam runāt par cenu konsolidāciju robežās no 73 - 80 dolāriem par barelu.

Vēl viens tirgus, kas mūs interesēja maijā, arī konsolidējās jūnijā. Runa ir par turku liru. Neskatoties uz to, ka atsitiens no minimālā līmeņa maijā nenāca ilgtermiņā, un jūnijā lira atkal krita, vissliktākais panikas scenārijs tika izvairīts. Piemēram, svārstību diapazons no 4,4 - 4,8 liras par dolāru, protams, ir liels, lai teiktu, ka situācija ir pilnībā izlīdzinājusies, bet, salīdzinot ar maija straujo kritumu, ir mierīgāk.

Ņemot vērā, ka gandrīz nebija nozīmīgu kustību, jūnijā divi tirgi piesaistīja sev uzmanību. Ja turpināsies tas, ko mēs esam novērojuši, tam var būt ļoti nozīmīgs efekts.

Pirmais no šiem tirgiem ir Ķīnas akciju tirgus. Vienā no ziņojumiem es atzīmēju, ka šis tirgus zaudē šogad lielākajai daļai attīstīto valstu akciju tirgiem. Šī tendence turpinās, un jūnijā Šanhajas indekss samazinājās vairāk nekā par 8% līdz minimumam vairāk nekā divu gadu laikā. Visticamāk, treideri pamet Ķīnas uzņēmumu akcijas, ņemot vērā ASV ieviešamās nodevas (un līdz ar to arī iespējamos zaudējumus), un šī parādība ir normāls tirgus pārvērtējums fundamentālās analīzes rezultātā. Bet, ņemot vērā, ka Ķīnas ekonomika ir viens no galvenajiem pasaules ekonomikas virzītājspēkiem, Ķīnas akciju tirgus kritums rada bažas.

Otrais tirgus ir rūpniecisko metālu tirgus. Cenas vairumam no tiem krita. Alumīnijs nesaglabāja “sankcijas” cenas un krita par gandrīz 10% līdz 2100 dolāriem par tonnu (no kā aprīlī sakās lēciens pēc sankcijām pret Rusal), vara cenas kritās par 5%, niķeļa - par 4%. Līdz šim nav viegli saprotami ne šā krituma iemesli, ne arī tas, vai tas kļūs par vidēja termiņa tendenci. Tajā pašā laikā, ja cēlonis ir reāls pieprasījuma samazinājums, tas ir arī satraucoši.

Nu, visbeidzot, dažus vārdus par citiem tirgiem. Nekas nozīmīgs tajos nenotika. Akciju, valūtas un obligāciju tirgi, kā arī dārgmetālu tirgus tirgoja šaurā diapazonā bez īpaši lielām svārstībām.

Vasara stājās spēkā, tāpēc es negaidu nopietnas kustības jūlijā. Iespējamais drauds mierīgai vasarai ir ASV tirdzniecības kara turpinājums ar pārējo pasauli. Tēma pati par sevi ir ļoti svarīga, tāpēc es plānoju veltīt tam atsevišķu ziņojumu. Diemžēl, nelabvēlīgu notikumu attīstības rezultātā šis karš var būtiski mainīt pašreizējo mierīgo situāciju tirgos. Bet līdz šim, es ceru, ka nekas slikts nenotiks, un mēs visi varēsim izbaudīt silto sezonu, pavadot laiku ārā vai peldoties siltā jūrā. Nu, vai vismaz noskatīties kādu vieglu filma par kūrorta vietām. Piemēram, filmu “Žandarms no Sant-Tropēzas”, kas padarīja par zvaigzni franču komiķi Luiju de Finessu.

Veiksmīgas investīcijas un labu atpūtu!